Dāvinājumā esam saņēmuši divdesmit trīs fotogrāfijas, kurās redzams, kā tiek uzsākti sagatavošanās darbi topošajā “Senču sila” velodromā Baltezera krastā.
Iespējams, ka dāvātās fotogrāfijas ir oriģinālo attēlu kopijas, kuras uzņemtas vēlāk (ap 1940.–1950. gadu), jo šo bilžu stāvoklis nav tas labākais. Lai labāk saskatītu tajās redzamās darbības, vietas un cilvēkus, fotogrāfijas esam atjaunojuši, dažām piešķirot arī krāsas.
Diemžēl fotogrāfiju otrā pusē nav norādīti ne uzņemšanas gadi, ne autori, ne arī tajās redzamās personas, taču uz dažām fotogrāfijām ir uzspiests zīmogs – J. Mieriņš.
Veicot izpēti, 1935. gada Nacionālās Latvijas atvaļināto karavīru biedrības (N.L.A.K.B.) izdevumā “Latvijas Ērgļi” atradām rakstu, kuram pievienotas divas no mums dāvinātajām fotogrāfijām. Vienā redzami ceļa uzlabošanas darbi uz Senču Silu, bet otrā – sporta laukuma nolīdzināšanas darbi. Tajā pašā izdevumā minēts, ka J. Mieriņš bija N.L.A.K.B. Centrālās valdes prezidija kasieris.
Rakstā norādīts, ka 1932. gadā N.L.A.K.B. iegādājās zemes gabalu Baltezera krastā, bet 1933. gada vasarā uzsāka sila izkopšanu – tika izlauzti celmi, nolīdzināts laukums un apsēta zāle ar mērķi izveidot futbola laukumu.
1934. gada 29. maijā tika likti pamati sporta paviljonam, iemūrējot tajā skārda cauruli ar laikrakstiem, monētām un vēlējumu. 1934. gada 1. jūlijā paviljons tika atklāts.
1935. gada 19. augustā biedrība sarīkoja pirmās riteņbraukšanas sacīkstes 100 km braucienā “Senču sils” – Vidzemes šoseja.
Citā – 1937. gada – laikrakstā minēts, ka Frīdrihs Bošs, N.L.A.K.B. priekšnieks, bija idejas autors moderna velodroma būvniecībai Senču Silā. Jāatzīmē, ka F. Bošs 1912. gadā ieguva 4. vietu Krievijas čempionātā riteņbraukšanas sprintā.
Jau 1937. gadā darbi pie šīs ieceres ritēja pilnā sparā – tika pacelti un nostiprināti koku paaugstinājumi, uzbērts ceļš velodroma ieejas pusē, nocirsti koki un izcelti celmi. Kopumā tika pārvietoti ap 6000 m³ zemes, savesti koka materiāli tribīnēm. Aprēķināts, ka būvei būs nepieciešami 400 m³ betona un 10 tonnas cementa. Plānots, ka 1938. gada pavasarī varētu uzsākt treka betonēšanu un rudenī nodot to sportistu rīcībā.
Zemes darbi biedrībai izmaksāja tuvu 8000 latiem. Būvniecība tika veikta par biedrības līdzekļiem, organizējot vērtīgo mantu loteriju.
1938. gada 4. septembrī plkst. 14:00 velodroms tika atklāts. Tas tika būvēts divus gadus un atbilda pasaules standartiem – apļa garums bija 333,5 m, platums 7,5 m, bet skatītāju tribīnēs bija 5000 sēdvietu.
Atklāšanas sacīkšu rezultāti:
- 5 km – 1. J. Vilsons, 2. L. Mednis, 3. A. Jurjevs
- 3 km junioriem – 1. V. Smeķerstans, 2. Panūzis
- 2 km sievietēm – 1. A. Lassi, 2. M. Ramate
- 3 km 1. klase – 1. J. Vilsons, 2. B. Nakutens, 3. O. Porietis
- Senioru brauciens – 1. A. Apsītis, 2. J. Immermanis, 3. A. Auns
- 10 km motociklistu ātruma brauciens – A. Pops
📸 Fotogrāfiju galerija
Ņem vērā: ievietoto fotogrāfiju kopēšana, reproducēšana vai jebkāda veida izmantošana bez Riteņbraukšanas sporta biedrības “Latvello” rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
Komentārus, atmiņas un skatītāju diskusijas par šīm fotogrāfijām iespējams apskatīt biedrības oficiālajā Facebook lapā pie konkrētā raksta.
Skatīt rakstu Facebook
